šķavāt
šķavāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šķavāju | šķavājam | šķavāju | šķavājām | šķavāšu | šķavāsim |
| 2. pers. | šķavā | šķavājat | šķavāji | šķavājāt | šķavāsi | šķavāsiet, šķavāsit |
| 3. pers. | šķavā | šķavāja | šķavās | |||
Pavēles izteiksme: šķavā (vsk. 2. pers.), šķavājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šķavājot (tag.), šķavāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šķavātu
Vajadzības izteiksme: jāšķavā
šķavot apvidvārds
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bērni mazāk šķavā.
- Laikam sakustējos pārāk strauji, jo atskanēja vēl jo niknāks šņāciens, kas pārauga tādā kā šķavā, un pret mani tika veikts paukotāja cienīgs izklupiens!