šķautņainums
šķautņainums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šķautņainums | šķautņainumi |
| Ģen. | šķautņainuma | šķautņainumu |
| Dat. | šķautņainumam | šķautņainumiem |
| Akuz. | šķautņainumu | šķautņainumus |
| Lok. | šķautņainumā | šķautņainumos |
1.Vispārināta īpašība → šķautņains1, šīs īpašības konkrēta izpausme; šķautnainība1.
2.Vispārināta īpašība → šķautņains2, šīs īpašības konkrēta izpausme; šķautņainība2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kauliņš: malu šķautņainums
- Tāds monumentāls šķautņainums, man liekas, viņam piestāv.
- Pastozā un tonālā glezniecība un papīra kolāžas šķautņainums un formu deformācija," raksta mākslas vēsturniece Ilze Žeivate.