šķaudiens
šķaudiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šķaudiens | šķaudieni |
| Ģen. | šķaudiena | šķaudienu |
| Dat. | šķaudienam | šķaudieniem |
| Akuz. | šķaudienu | šķaudienus |
| Lok. | šķaudienā | šķaudienos |
šķaudījiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šķaudījiens | šķaudījieni |
| Ģen. | šķaudījiena | šķaudījienu |
| Dat. | šķaudījienam | šķaudījieniem |
| Akuz. | šķaudījienu | šķaudījienus |
| Lok. | šķaudījienā | šķaudījienos |
Vienreizēja paveikta darbība → šķaudīt.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Krieviem ir sakāmvārds, ka uz katru šķaudienu veselību nevēlēsi.
- Lavīnai pietiek ar šķaudienu, pilnu vadzi var nolauzt viens vārds.
- Un katru tavu kustību, katru šķaudienu un spļāvienu novēros desmit acis.
- Tagad milti līda degunā un Eklēram nāca šķaudiens.
- No karstā ūdens krāna ar šķaudienam līdzīgu troksni izsprāga netīri brūna šalts.