šķūtnieks
šķūtnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šķūtnieks | šķūtnieki |
| Ģen. | šķūtnieka | šķūtnieku |
| Dat. | šķūtniekam | šķūtniekiem |
| Akuz. | šķūtnieku | šķūtniekus |
| Lok. | šķūtniekā | šķūtniekos |
šķūtniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šķūtniece | šķūtnieces |
| Ģen. | šķūtnieces | šķūtnieču |
| Dat. | šķūtniecei | šķūtniecēm |
| Akuz. | šķūtnieci | šķūtnieces |
| Lok. | šķūtniecē | šķūtniecēs |
Cilvēks, kas pilda šķūtis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šķūtnieku zirgi jau piebraukti.
- Šķūtnieki nav krievi.
- 14. Rudeņos daudz šķūtnieku jāsūta uz Rīgu.
- Šķūtnieku ragavas piekrautas ar sienu, ko ceļā zirgus barot.
- Ierodas šķūtnieki un aizved grupu pēc grupas.