šķīrs
šķīrs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šķīrs | šķīri |
| Ģen. | šķīra | šķīru |
| Dat. | šķīram | šķīriem |
| Akuz. | šķīru | šķīrus |
| Lok. | šķīrā | šķīros |
1.Matu celiņš.
2.Sprauga; apģērba, auduma šķēluma vai iegriezuma vieta.
Avoti: TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pusstundu pec mūsu aiziešanas viņš mierīgi šķīras no šīs pasaules