šķērēt | Tēzaurs

šķērēt¹

Lietojuma biežums :

šķērēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

šķērot apvidvārds

Tīt uz veltņa noteiktu skaitu nepieciešamā garuma pavedienu (auduma pamatnei).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri