šķērēt1
šķērēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šķērēju | šķērējam | šķērēju | šķērējām | šķērēšu | šķērēsim |
| 2. pers. | šķērē | šķērējat | šķērēji | šķērējāt | šķērēsi | šķērēsiet, šķērēsit |
| 3. pers. | šķērē | šķērēja | šķērēs | |||
Pavēles izteiksme: šķērē (vsk. 2. pers.), šķērējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šķērējot (tag.), šķērēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šķērētu
Vajadzības izteiksme: jāšķērē
šķērot apvidvārds
Tīt uz veltņa noteiktu skaitu nepieciešamā garuma pavedienu (auduma pamatnei).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā redzams, tās ir pat pielāgotas, lai ir ērtāk šķērēt.
- – un viņš ar pirkstiem it kā šķērēja vai knieba.
- Tā kā — šķērēsim vien tālāk fronti pa purviem un mežiem.”
- Baltās plaiksnas šķērēja ielas slaidās bruģakmeņu šķēlēs un izvalbīja daudzstāvu namu logus kā vitrīnas.
- Māja atradās ceļu šķērēs pie pilsētas robežas, viens gals veda uz Ventspili, otrs uz Rīgu.