šīrīta
šīrīta nelokāms lietvārds, ģenitīvenis; vīriešu dzimte
Lietojuma biežums :
Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas rītu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā; šārīta.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet abi sūc rīta dvašu - un vienvienīgs abiem ir šīrīta aroms.
- Viņa pirks kurpes, tas bija nolasāms šīrīta notikumu stenogrammā.
- Saimniekam līdzās viņa medību suns nes irbi, viņu šīrīta pieticīgo medījumu.
- Šīrīta kopsavilkums: sniegs = 1 gada norma; lietus = 3 gadu norma.
- – Andrejs arī nebija aizmirsis drauga šīrīta solījumu.