šēpelis1
šēpelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šēpelis | šēpeļi |
| Ģen. | šēpeļa | šēpeļu |
| Dat. | šēpelim | šēpeļiem |
| Akuz. | šēpeli | šēpeļus |
| Lok. | šēpelī | šēpeļos |
Labības mērs.
Avoti: KV, ME