Šušve
Šušve īpašvārds, vietvārds
Upe Lietuvā, Šauļu un Kauņas apriņķī, Nevēžas labā krasta pieteka.
Avoti: PZT, LpA
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Starp Dubīsas un Šušves upēm ap 5.gs. izveidojas žemaišu kultūra.
- Apmēram 70 pietekas, no kurām galvenās: Alanta, Joda, Upīte, Linkava, Obeliss, Barupe, Giņja ( kreisās), Josta, Kiršina, Liaude, Kruosta, Dotnuvele, Smilga, Šušve, Aluona, Striuna ( labās).
- Rietumaugstaišu apdzīvotā teritorija daži vēsturnieki nodala šo etnisko grupu no augstaišiem 33 aptvēra visu Nevežis upes baseinu , Šušves un Dubisas lejteci , kā arī Nemunas vidusteci
- Tātad augstaišu robeža ar žemaišiem stiepās no robežas ar zemgaļiem ziemeļos vēsturiskajā literatūrā gan sastopami viedokļi , ka Augštaitija ar zemgaļu apdzīvotām teritorijām nemaz nerobežojās , jo pa vidu saskārās žmaišu sēļu robeža nedaudz uz austrumiem no līnijas Paņevežis Pasvalis 34 starp Nevežis un Šušves upēm , līdz Šušves lejtecē pagriezās uz rietumiem
- Rietumaugstaišu apdzīvotā teritorija ( daži vēsturnieki nodala šo etnisko grupu no augstaišiem)[33] aptvēra visu Nevežis upes baseinu, Šušves un Dubisas lejteci, kā arī Nemunas vidusteci.