ņurrāt
ņurrāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ņurrāju | ņurrājam | ņurrāju | ņurrājām | ņurrāšu | ņurrāsim |
| 2. pers. | ņurrā | ņurrājat | ņurrāji | ņurrājāt | ņurrāsi | ņurrāsiet, ņurrāsit |
| 3. pers. | ņurrā | ņurrāja | ņurrās | |||
Pavēles izteiksme: ņurrā (vsk. 2. pers.), ņurrājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ņurrājot (tag.), ņurrāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ņurrātu
Vajadzības izteiksme: jāņurrā
1.Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (par kaķi); murrāt.
2.pārnestā nozīmē Radīt neskaidru, dūcošu troksni (par ierīcēm, mehānismiem).
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ievas smiekli bija tumši un ņurrājoši, kā meža kaķim.
- Kaķēns paēda un sāka ņurrāt, kautri mīņādamies ķepiņām.
- Cik lieliski viņš mācēja izlikties, cik jauki ņurrāt.
- Automāts sāka apmierināti ņurrāt, rādītāji apaļajos pulksteņos griezās.
- Saule spīdēja un sildīja, putni čivināja, viss spirgti smaržoja, un man patiešām vai gribējās ņurrāt aiz labsajūtas kā milzonīgai kaķenei.