ņurkšēt
ņurkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ņurkšu | ņurkšam | ņurkšēju | ņurkšējām | ņurkšēšu | ņurkšēsim |
| 2. pers. | ņurkši | ņurkšat | ņurkšēji | ņurkšējāt | ņurkšēsi | ņurkšēsiet, ņurkšēsit |
| 3. pers. | ņurkš | ņurkšēja | ņurkšēs | |||
Pavēles izteiksme: ņurkši (vsk. 2. pers.), ņurkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ņurkšot (tag.), ņurkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ņurkšētu
Vajadzības izteiksme: jāņurkš
1.parasti formā: trešā persona Radīt raksturīgas pazemas, neskaidras balss skaņas (parasti par kaķi).
2.Raudāt, šņukstēt; arī žēloties, gausties; arī īgni murmināt.
2.1.transitīvs
Avoti: LLVV