ņudzoņa
Lietojuma biežums :
ņudzoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ņudzoņa | ņudzoņas |
| Ģen. | ņudzoņas | ņudzoņu |
| Dat. | ņudzoņai | ņudzoņām |
| Akuz. | ņudzoņu | ņudzoņas |
| Lok. | ņudzoņā | ņudzoņās |
1.Process, arī darbība → ņudzēt1.
2.Process, arī darbība → ņudzēt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Klausulē atskanēja švīkstoņa un ņudzoņa, un Oskars vispirms ar nožēlu nodomāja, ka droši vien spilvena prātiņš ir vienā līmenī ar pārējo gultas veļu, taču tad kāds novidžināja:
- Tas ir pietiekami tālu, lai ikdienā netraucētu Rīgas sabiedriskās dzīves ņudzoņa, un pietiekami tuvu, lai tad, kad viņi to patiešām vēlas, viņi var bez grūtībām atbraukt uz galvaspilsētu.
- Pagalmā vairs nemana muļķīgo un bezmērķīgo ņudzoņu, kad katrs izrīkojas, kā viņam iepatīkas, — allaž visām izdarībām aiz muguras jūtams kāds plāns.
- Taču tagad rimies nemitīgais haoss un ņudzoņa, no kuras raibs gar acīm, — bērni mūždien darīja vienu, bet katrs savā veidā, nevajadzīgi skraidelējot un ākstoties.
- Mums ir vienalga, ko par mums domā; mums ir vienalga, kā mēs izskatāmies, mums ir vienaldzīga ļaužu ņudzoņa; mums ir vienaldzīgas avīzes, mums ir vienaldzīgas visādas slimības — kaulu sāpes, vēži, insulti un infarkti ( kāds bijušais aptieķnieks, kurš savulaik pārdevis Ziemeļniekam opiju — ha, viņa pieticīgās dzīvītes vienīgais piedzīvojums!