ņega1
ņega sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti konstrukcijā: vārdu savienojums "ņiga ņega" vai vārdu savienojums "ņiga un ņega"; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ņega | ņegas |
| Ģen. | ņegas | ņegu |
| Dat. | ņegai | ņegām |
| Akuz. | ņegu | ņegas |
| Lok. | ņegā | ņegās |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Caur noputējušo logu bija saskatāms, ka iekšā gāja ŅIGU ŅEGU!
- Mums bija sava vieta, un gāja tur ņigu ņegu.
- Tad iet ņigu ņegu, kopā pastrādājam un kopā atpūšamies.
- Jautājumā par depozīta sistēmu ir kā skudru pūznī – iet ņigu ņegu.
- Gāju pa dubļaino ielu, brīžam mezdams līkumu ap dzīvespriecīgām cūkām, kas vārtījās turpat uz ielas, un gaiņādams ar roku vistas, kas ņigu ņegu bizenēja man pa kājām.