ļurināt1
Lietojuma biežums :
ļurināt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ļurinu | ļurinām | ļurināju | ļurinājām | ļurināšu | ļurināsim |
| 2. pers. | ļurini | ļurināt | ļurināji | ļurinājāt | ļurināsi | ļurināsiet, ļurināsit |
| 3. pers. | ļurina | ļurināja | ļurinās | |||
Pavēles izteiksme: ļurini (vsk. 2. pers.), ļuriniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ļurinot (tag.), ļurināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ļurinātu
Vajadzības izteiksme: jāļurina
1.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Vienmuļīgi spēlēt (mūzikas instrumentu).
2.apvidvārds Pļāpāt, čalot.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Normāla priekšējā dakša, nekas neļurinās un labi vadās," skaidro Cimoška.
- Pietiek ļurināt!
- mēs iziesim un turpināsim kaut kā ļurināt tālāk ar to, kas mums ir, – tas nozīmēs iznīcināt savu valsti, iznīcināt Latviju kā vietu, kurā var atrasties Latvijas tauta.
- Mēneša laikā, es jums apsolu, es atrisināšu OIK afēras stāstu ( un tad jūs varēsiet tālāk atkal ļurināt savā mierīgajā garā un darīt to, kas tur notiek), ja jums tik tiešām rūp to atrisināt, nevis turpināt piesegt šo afēru.
- — domīgi sēdēja pie loga, atspiedusi zodu plaukstā, un no vannas, krūtis šūpodama un dibenu ļurinādama, izkāpa mūķene no nepiedienīgās filmas, un starp kājām viņai bija ieķērušies trīs sarkani, vārīti vēži, un Tušs airējās laivā pa ezeru, liekdamies uz priekšu un atpakaļ, jo mūķenei vēl vajadzēja saķert vēžus, un pāri ūdenim lepni soļoja Jēzus telegrāfista mundierī, iespraudis zobos resnu cigāru, kas kūpēja tik neganti kā tvaikoņu dūmeņi Ventspils ostmalā.