ļumēt
ļumēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ļumu | ļumam | ļumēju | ļumējām | ļumēšu | ļumēsim |
| 2. pers. | ļumi | ļumat | ļumēji | ļumējāt | ļumēsi | ļumēsiet, ļumēsit |
| 3. pers. | ļum | ļumēja | ļumēs | |||
Pavēles izteiksme: ļumi (vsk. 2. pers.), ļumiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ļumot (tag.), ļumēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ļumētu
Vajadzības izteiksme: jāļum
1.Būt tādam, kam viegli šūpojas tuklās ķermeņa daļas.
1.1.Viegli drebēt, šūpoties (par tuklām ķermeņa daļām).
2.sarunvaloda Ņudzēt (par kādu kustīgu kopumu).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jā, un dibens viņam ļumot kā vecai nēģerietei.
- Tomēr neviens ceļos nemetas, pat vectēvs ne, visi blenž uz ļumošo, ņudzošo un smirdošo sili.
- Šie ļumošie, liekas, dzīvie izkārnījumi ir mūsu visu izkārnījumi, kuros čum trekni, balti tārpi.
- Vēders kā vienmēr ļumēja.
- Džīma plīvoja kā karogs, un viņa biezās nēģera lūpas, trakoti ļumot, tvēra auksto, pretimskrejošo nakts gaisu.