ļirināt
ļirināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ļirinu | ļirinām | ļirināju | ļirinājām | ļirināšu | ļirināsim |
| 2. pers. | ļirini | ļirināt | ļirināji | ļirinājāt | ļirināsi | ļirināsiet, ļirināsit |
| 3. pers. | ļirina | ļirināja | ļirinās | |||
Pavēles izteiksme: ļirini (vsk. 2. pers.), ļiriniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ļirinot (tag.), ļirināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ļirinātu
Vajadzības izteiksme: jāļirina
2.sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa Radīt augstas, mainīgas balss skaņas (parasti smieklus).
3.apvidvārds Neskaidri, nesaprotami runāt.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pucē uz dančiem un ļirini tur savu sadirsto mūziku!