ļečīt
ļečīt barbarisms
ļečītājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; barbarismsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ļečītājs | ļečītāji |
Ģen. | ļečītāja | ļečītāju |
Dat. | ļečītājam | ļečītājiem |
Akuz. | ļečītāju | ļečītājus |
Lok. | ļečītājā | ļečītājos |
1.Ārstēt.
2.Uzmācīgi skaidrot.
3.Daudz runāt, stāstīt muļķības.
4.Melot.
5.Lasīt morāli.
Stabili vārdu savienojumiĻečīt mozgu; ļečīt smadzeni.
- Ļečīt mozgu; ļečīt smadzeni — dot pamācības, mēģināt kaut ko iestāstīt
Avoti: SLG, Str, JV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Skrējienā – tas biedriskums un izpalīdzība, kad varēju tikai izteikt vēlmi un to piepildīja : ) ; aspruds, kas turējās manā tempā, “ neļečīja”, ka vajag ātrāk, un izklaidēja ar sarunām; flower, kas izturēja līdz galam, vairākas reizes paskrienot man garām un nodrošinot mums stabilu uzvaru : )
- Igaunim blakus un sāk ļečīt kautko Latviski
- nu , kurš pirmais nenocietīsies un ļečīs
- nevīžīga persona ļečīt runāt nepatiesību
- Beidz ļečīt tās muļķības