ļaļa
Lietojuma biežums :
ļaļa apvidvārds
1.Lelle.
2.Slinka, parasti skaista sieviete.
Avoti: KiV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- galu galā mēs visi pametām ļaļas – neticēsit – šķērsielu.
- gāju – neticēsit – pa ļaļas šķērsielu, slidenu, atkušņainu, gāju no stacijas uz dzīves ( sacīsim tā) pusi, un man pretī nāca liela tāda, pufīga tāda vecene ar baltu plākstera puķi uz kakla ( no zoda – lejup).
- viņa piesardzīgi kustēja pa slideno ļaļas ieliņu ( no skolas – uz, sacīsim tā, nāves, zemes vaļņa pusi), un mēs palūkojāmies viens uz otru, un tieši tobrīd krustojumā gaidīja un mūs apstaroja mašīnas, un viņai bija izbijušās, ledainas acis, bet es zemes vaļņa dēļ ( sacīsim tā) nespēju savaldīt asaras, un visu šo izgaismoja pie luksofora gaidošās importa markas, kam, vispārīgi, ir vienalga, tām vienkārši – sarkanā gaisma, un mēs ar veceni saskatījāmies, neko negaidot viens no otra, bezcerīgi, īpaši ņemot vērā viņas lipīgo puķi, īpaši ņemot vērā ar lejkannu nolieto trotuāru, īpaši ņemot vērā spico sētnieku, kas ar cirvi skaldīja ledu, salijušo no jumta tieši uz šīs ieliņas.
- Neesmu iemācījusies piezemēties , visu laiku esmu tāda tra ļaļā
- tikai nevag ļaļa, kungi.