ķivulis1
ķivulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ķivulis | ķivuļi |
| Ģen. | ķivuļa | ķivuļu |
| Dat. | ķivulim | ķivuļiem |
| Akuz. | ķivuli | ķivuļus |
| Lok. | ķivulī | ķivuļos |
Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Carduelis spinus", senāk "Fringilla spinus"), neliels dzeltenzaļš meža putns; Eirāzijas ķivulis.
Avoti: LLVV, ZvP
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vajagot bildi, kur ķivulis ēd sēkliņas no egļu čiekuriem.
- gan dadzīšus, gan ķivuļus, kas pilsētā ikdienas steigā nav redzami,
- Čarlīne nezina, kā ķivuļi īsti izskatās, bet viņai patīk nosaukums.
- Viņas pašas deguns satraukti čivina, to pašu dara ķivulis.
- Bauskas raj., Ceraukstes pag., starp Ķivuļiem un Vējiem