ķircināt1
ķircināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ķircinu | ķircinām | ķircināju | ķircinājām | ķircināšu | ķircināsim |
| 2. pers. | ķircini | ķircināt | ķircināji | ķircinājāt | ķircināsi | ķircināsiet, ķircināsit |
| 3. pers. | ķircina | ķircināja | ķircinās | |||
Pavēles izteiksme: ķircini (vsk. 2. pers.), ķirciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ķircinot (tag.), ķircināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ķircinātu
Vajadzības izteiksme: jāķircina
Viegli, jokojoties zobot (kādu); arī kaitināt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vīriešus, kas viņu neinteresē seksuālā ziņā, viņa mīl ķircināt.
- Pārāk gudra viņa Pērtiķim, kas smējīgi ķircinājis un apskaudis viņu.
- Antons šad tad, brāli ķircinot, viņu sauc par krievu.
- Komitejā vēl ilgi ķircināja Sarmīti, cik milzīgām jābūt tām zosīm.
- Dominiks, izlikdamies par muļķīti, nerimās ķircināt kamieļus uzņēmējus. “