ķinītis
ķinītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ķinītis | ķinīši |
Ģen. | ķinīša | ķinīšu |
Dat. | ķinītim | ķinīšiem |
Akuz. | ķinīti | ķinīšus |
Lok. | ķinītī | ķinīšos |
1.Kinoteātris.
2.Kinofilma (parasti nevērtīga).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es vairs negribu redzēt šo blāvo ķinīti ar trešās šķiras aktieriem.
- "Kādā Londonas priekšpilsētas nolaistā porno ķinītī saimnieko pusbrāļi Benijs un Rubens.
- — Tici vai ne, bet man iet kā ķinītī.
- Jo viss šis dižilielais novads ir dabūjis savu vārdu no parasta ķinīša.
- Kā būtu, ja mēs pēc kafejnīcas aizietu tepat, uz ķinīti?