ķimene1
ķimene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ķimene | ķimenes |
| Ģen. | ķimenes | ķimeņu |
| Dat. | ķimenei | ķimenēm |
| Akuz. | ķimeni | ķimenes |
| Lok. | ķimenē | ķimenēs |
1.formā: daudzskaitlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Carum"), divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar baltiem vai rožainiem ziediem saliktos čemuros un aromātiskiem augļiem, ~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
Stabili vārdu savienojumiParastā ķimene. Pļavas ķimene.
- Parastā ķimene taksons — ķimeņu suga ("Carum carvi")
- Pļavas ķimene taksons — parastā ķimene
2.Šo augu sēklas, augļi.
Stabili vārdu savienojumiĶimeņu siers.
- Ķimeņu siers — jāņusiers, biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu
Stabili vārdu savienojumiLīdz ķimenēm; līdz pēdējām ķimenēm.
- Līdz ķimenēm; līdz pēdējām ķimenēm novecojis, frazeoloģisms — pilnīgi, galīgi
Avoti: LLVV, LE1, LD
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visu sajauc kopā, tad pievieno ķimenes, pienu un sāli.
- Var pielikt arī linsēklas vai ķimenes, ja tā garšo labāk.
- Atsūkalo, liek atpakaļ katliņā, samaisa ar ķimenēm un sāli.
- Tad liek katlā, pieliek sāli, ķimenes un kausētu sviestu.
- Piestā saberz koriandra un ķimeņu sēklas, melnos piparus un krustnagliņas.