ķikuts
ķikuts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ķikuts | ķikuti |
| Ģen. | ķikuta | ķikutu |
| Dat. | ķikutam | ķikutiem |
| Akuz. | ķikutu | ķikutus |
| Lok. | ķikutā | ķikutos |
1.Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Gallinago media", senāk "Scolopax gallinago"), neliels rūsgandzeltens bridējputns ar garu, taisnu knābi un platu baltu joslu gar astes malām, Latvijā caurceļotājs un rets ligzdotājs, aizsargājams.
Avoti: LLVV, LE1, VL42, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Interesantākā ir arī ķikuta burbuļojošā, kā arī vakarlēpja biedējošā dziesma.
- Uz dienvidrietumiem gar saimniecības " Ķikuti" lauku un bērzu rindu
- Tā dara, piemēram, ķīvītes, gugatņi un ķikuti.
- – Tas ir mans brēkulis ķikuts, – kungs iepazīstina.
- Rezultatīvākie - Raimonds Tiltiņš ( 36 punkti), Jānis Ķikuts ( 25) un Andris Bērziņš ( 16).