ķiepals
ķiepals vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ķiepals | ķiepali |
| Ģen. | ķiepala | ķiepalu |
| Dat. | ķiepalam | ķiepaliem |
| Akuz. | ķiepalu | ķiepalus |
| Lok. | ķiepalā | ķiepalos |
Lipīga, nepilnīgi izcepta maize.
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- “Grēks tādu labu maizīti pa ķiepalu saukt,” kaimiņš aprāja, bet padeva arī prasīto. “