ķiņķēziņš
ķiņķēziņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ķiņķēziņš | ķiņķēziņi |
| Ģen. | ķiņķēziņa | ķiņķēziņu |
| Dat. | ķiņķēziņam | ķiņķēziņiem |
| Akuz. | ķiņķēziņu | ķiņķēziņus |
| Lok. | ķiņķēziņā | ķiņķēziņos |
1.humoristiska ekspresīvā nokrāsa Maza, komiska figūriņa.
3.žargonisms Mazs bērns.
Avoti: LLVV, SiV, Žrg
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šis simfoniskais stāsts ar ķiņķēziņiem arī veidos šī gada noskaņu!
- Kas īsti ir mazais ķiņķēziņš, ko Uku un Lele dēvē par Dieziņu?
- To likvidēšanā palīgā var nākt kokosriekstu eļļa, kas palīdzēs ķiņķēziņus ātri vien notīrīt.
- Kristīne: – Esmu apguvusi arī bērnu ķiņķēziņus.
- Kā salauzītas, izmežģītas lelles septiņi stāvi pie operas un piecgadīgs ķiņķēziņš pusgarās zeķītēs.