ķiļķēns
ķiļķēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ķiļķēns | ķiļķēni |
| Ģen. | ķiļķēna | ķiļķēnu |
| Dat. | ķiļķēnam | ķiļķēniem |
| Akuz. | ķiļķēnu | ķiļķēnus |
| Lok. | ķiļķēnā | ķiļķēnos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ziedoņa vārdiem sakot, savārījās kā ķiļķēni un klimpas.
- Viņa piebāza plīts muti ar žagariem, un, tikko katls nedaudz uzvirmoja, no māla bļodiņas ar karoti laida ķiļķēnus zupā.
- Pat Delamarsa pirmā saimniece, tā derdzīgo ķiļķēnu virēja, bija pazudusi bez vēsts, bet no viņas koka nama Puškarņā bija atlicis tikai kaut kas līdzīgs vecai, lietus noskalotai ugunskura vietai.
- Vēl īrēdams istabu pie savas pirmās saimnieces Puškarņā, viņš nolēma ēdienu sev gatavot pats, tā briesmīgi saniknodams saimnieci, kura to uztvēra kā personisku aizvainojumu: bija noniecināta gan atraitne pati, gan viņas vārītie, bezgaršīgie pelēkās mīklas ķiļķēni.
- V.V.- F.: « Es domāju, ka tā doma nav ņemt ķiļķēnus un klimpas un savārīt visu absolūti vienā putrā.