ķept
ķept 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ķepu | ķepam | ķepu | ķepām | ķepšu | ķepsim |
| 2. pers. | ķep | ķepat | ķepi | ķepāt | ķepsi | ķepsiet, ķepsit |
| 3. pers. | ķep | ķepa | ķeps | |||
Pavēles izteiksme: ķep (vsk. 2. pers.), ķepiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ķepot (tag.), ķepšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ķeptu
Vajadzības izteiksme: jāķep
1.Lipt (par ko mīkstu, lipīgu).
2.apvidvārds Sagrābt, sakampt ar nagiem.
Avoti: LLVV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Pie tās paš’ s Ķep’ s mazdēl’.
- Tango ķepa no pārdzīvotajām briesmām vēl mazliet trīcēja.
- Roberto nožāvājās un pastiepa viņam pretī ķepu.
- Līp un ķep, ap ļaudīm ķeras,
- Vēl vairāk – parasti, redzēdams mani ienākam ambulancē un tuvojamies, viņš sniedza man pretī ķepu.