ķepsis
ķepsis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ķepsis | ķepši |
| Ģen. | ķepša | ķepšu |
| Dat. | ķepsim | ķepšiem |
| Akuz. | ķepsi | ķepšus |
| Lok. | ķepsī | ķepšos |
1.Tas, kas daudz, nesātīgi ēd; rīma.
2.Netīrs, novārtījies cilvēks (parasti bērns).
3.Kāds biezs ēdiens (piemēram, kartupeļu biezputra).
Avoti: SiV, MiV, EH