ķengāt
ķengāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ķengāju | ķengājam | ķengāju | ķengājām | ķengāšu | ķengāsim |
| 2. pers. | ķengā | ķengājat | ķengāji | ķengājāt | ķengāsi | ķengāsiet, ķengāsit |
| 3. pers. | ķengā | ķengāja | ķengās | |||
Pavēles izteiksme: ķengā (vsk. 2. pers.), ķengājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ķengājot (tag.), ķengāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ķengātu
Vajadzības izteiksme: jāķengā
Ļoti rupji, aizskaroši apvainot, apmelot (kādu); paļāt, pulgot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ķengāti gan vairāku pagastu vietvalži, gan vietnieki, gan deputāti.
- Ja viņi sāks mani ķengāt, es viņus ielikšu cietumā.
- Cilvēks, kurš pēc tā visa spēj mani ķengāt, ir spējīgs uz visu.
- Var jau šito ķengāt avīzēs kā vēlētāju pirkšanu, bet tai Zemītenei zāles tiešām vajag.
- "Nedrīkst šādi ķengāt Rīgas vārdu!