ķencēt
ķencēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ķencēju | ķencējam | ķencēju | ķencējām | ķencēšu | ķencēsim |
| 2. pers. | ķencē | ķencējat | ķencēji | ķencējāt | ķencēsi | ķencēsiet, ķencēsit |
| 3. pers. | ķencē | ķencēja | ķencēs | |||
Pavēles izteiksme: ķencē (vsk. 2. pers.), ķencējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ķencējot (tag.), ķencēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ķencētu
Vajadzības izteiksme: jāķencē
1.sarunvaloda Ņemt (parasti ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
2.apvidvārds Biezi triept, ziest.
Avoti: LLVV, LE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ibio , pašam tāds prieks , kā pusgadu vecām bērnam , kam iestājusies anālā fāze un rodas neviltots prieks par pirmajiem pašražojumiem savām kakām , kuras tad tiek ķencētas visos galos
- No sākuma sabijos, ka man jau sāk rādīties, bet, ieskatījies vērīgāk, sapratu, ka makšķernieki novietojušies viens aiz otra uz laipas, saurbuši pa malām caurumus un sparīgi ķencē sprīdi garus asarīšus.