ķelti
ķelts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ķelts | ķelti |
| Ģen. | ķelta | ķeltu |
| Dat. | ķeltam | ķeltiem |
| Akuz. | ķeltu | ķeltus |
| Lok. | ķeltā | ķeltos |
ķeltiete sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ķeltiete | ķeltietes |
| Ģen. | ķeltietes | ķeltiešu |
| Dat. | ķeltietei | ķeltietēm |
| Akuz. | ķeltieti | ķeltietes |
| Lok. | ķeltietē | ķeltietēs |
Indoeiropiešu cilšu grupa Rietumeiropā (mūsdienās dažos Īrijas, Anglijas un Francijas apvidos).
Stabili vārdu savienojumiĶeltu valodas.
- Ķeltu valodas vārdkoptermins — indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, īru, gēlu Skotijā, velsiešu, korniešu Kornvolā (mirusi 18. gs.), menksu Menas salā (mirusi 20. gs.), bretoņu valoda
Avoti: LLVV