ķelneris
ķelneris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ķelneris | ķelneri |
| Ģen. | ķelnera | ķelneru |
| Dat. | ķelnerim | ķelneriem |
| Akuz. | ķelneri | ķelnerus |
| Lok. | ķelnerī | ķelneros |
ķelneriene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ķelneriene | ķelnerienes |
| Ģen. | ķelnerienes | ķelnerieņu |
| Dat. | ķelnerienei | ķelnerienēm |
| Akuz. | ķelnerieni | ķelnerienes |
| Lok. | ķelnerienē | ķelnerienēs |
Viesmīlis, oficiants.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šķībacainais ķelneris viņam sekoja, pat šos nedaudzos soļus izmanīdamies noskriet pusteciņus.
- Ķelneri garlaikotā pozā pie durvju stenderēm atspiedušies servjetēm padusēs.
- Un viņš pasauca ķelneri, samaksāja tam savu tēriņu un piecēlies ātri saģērbās.
- ZAM skatās man acīs, pasauc ķelneri un liek tam atnest “ Margaritu”.
- ķelneris šoreiz dziļi paklanījās.