ķekatas1
ķekatas sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: daudzskaitlisLocīšana
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | ķekatas |
| Ģen. | ķekatu |
| Dat. | ķekatām |
| Akuz. | ķekatas |
| Lok. | ķekatās |
1.joma: etnogrāfija Masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Vastlāvjos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādam izdarībām.
2.joma: etnogrāfija Ķekatnieki.
3.apvidvārds Pūlis, cieši kopā saspiedušos cilvēku bars.
4.apvidvārds Ākstīšanās, blēņošanās.
5.apvidvārds Mājas gari, kas ir mirušo senči.
Avoti: LLVV, ME, TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mārtiņos auglība saistīta ar Mārtiņa bērnu dejām, Ziemassvētkos – ķekatu.
- Ap šo laiku nepacietīgākie sākuši arī bluķi vilkt un ķekatās staigāt.
- Meteņos vēl pēdējo reizi iet ķekatās, brauc ciemos un lielās.
- Bet, kas gan tie par Ziemassvētkiem, ja neiet ķekatās.
- Vēl plašāk pazīstama Ziemassvētku tradīcija bija ķekatās iešana vai čigānos iešana.