ķekaronis
ķekaronis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: botānikaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ķekaronis | ķekaroņi |
| Ģen. | ķekaroņa | ķekaroņu |
| Dat. | ķekaronim | ķekaroņiem |
| Akuz. | ķekaroni | ķekaroņus |
| Lok. | ķekaronī | ķekaroņos |
Ziedkopa (piemēram, vārpa, ķekars, čemurs), kam attīstīta viena galvenā, garumā augoša ass, uz kuras veidojas ziedi no apakšas uz augšu.
Avoti: LLVV