ķaukstēt
ķaukstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ķaukstu | ķaukstam | ķaukstēju | ķaukstējām | ķaukstēšu | ķaukstēsim |
| 2. pers. | ķauksti | ķaukstat | ķaukstēji | ķaukstējāt | ķaukstēsi | ķaukstēsiet, ķaukstēsit |
| 3. pers. | ķaukst | ķaukstēja | ķaukstēs | |||
Pavēles izteiksme: ķauksti (vsk. 2. pers.), ķaukstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ķaukstot (tag.), ķaukstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ķaukstētu
Vajadzības izteiksme: jāķaukst
1.Radīt īsas, samērā augstas balss skaņas; riet smalkā balsī.
2.apvidvārds Radīts īsas, nesakarīgas skaņas (par zīdaini, kas mācās runāt).
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču suņi ķaukst neatņemdamies, jaušot tuvumā svešinieku.
- — Paskat, vardulēns vēl ķaukst!
- Ārā uz ielas kā dzinējsuņi ķaukstēja trolejbusi.
- Dzīvot blakus poligonam ir brīvprātīga izvēle dzīvot karadarbības zonā un tad nav ko žēlabaini ķaukstēt
- Tēlo vīrišķus, bet iekost nevienam nav spējīgi, tikai aiz saimnieces muguras kko ķaukstēt.