ķērciens
ķērciens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ķērciens | ķērcieni |
| Ģen. | ķērciena | ķērcienu |
| Dat. | ķērcienam | ķērcieniem |
| Akuz. | ķērcienu | ķērcienus |
| Lok. | ķērcienā | ķērcienos |
Skaļš, griezīgs (putna) kliedziens, sauciens; skaļa, griezīga (putna) balss skaņa.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – un, vārnas ķērciena pavadīta, viņa uzgriež Čarlīnei muguru.
- To sauciens ir viegli atšķirams no vārnas vai citiem vārnveidīgo putnu ķērcieniem.
- Ķērcienu specifisks skaņas raksturs un pielietojums ir atkarīgs no sugas.
- Viņu balsis atgādina putnu čivināšanu, spalgos ķērcienus un treļļus.
- Tīrot pīpīti, Andžs ieklausās mūždien apkārt planējošo kaiju ķērcienos.