ķēpāt
ķēpāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ķēpāju | ķēpājam | ķēpāju | ķēpājām | ķēpāšu | ķēpāsim |
| 2. pers. | ķēpā | ķēpājat | ķēpāji | ķēpājāt | ķēpāsi | ķēpāsiet, ķēpāsit |
| 3. pers. | ķēpā | ķēpāja | ķēpās | |||
Pavēles izteiksme: ķēpā (vsk. 2. pers.), ķēpājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ķēpājot (tag.), ķēpāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ķēpātu
Vajadzības izteiksme: jāķēpā
1.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Snigt (par slapju sniegu).
2.transitīvs Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, bojāt.
3.apvidvārds Ēst (parasti ar lielu apetīti).
4.apvidvārds Pārrūgt, rūgstot (mīklai) pārplūst trauka malām.
5.apvidvārds Lēnām iet.
Avoti: LLVV, ĒiV, NeV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bēbis uz grīdas smiekuļoja, un Čībiņa ķēpāja Salmenītes krāsojamo grāmatu.
- Bet, ja ķēpā uz katras tikko nokrāsotas mājas,
- terlenti ( smērēt, ķēpāt); knebinēti.
- prastai atlikti darba ( smērēt [par lipīgu lietu], ziest, ķēpāt, netīri, lēni.
- Ko viņš tajos matos ķēpā?!