īstenums
īstenums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | īstenums | īstenumi |
| Ģen. | īstenuma | īstenumu |
| Dat. | īstenumam | īstenumiem |
| Akuz. | īstenumu | īstenumus |
| Lok. | īstenumā | īstenumos |
Psiholoģijā īpašība, kas var piemist cilvēka izteiksmes veidam un pastāv pilnīgā izteiksmes saskaņā ar visu cilvēka raksturu, t. i. ar viņa gribu, jūtām, kaislībām, dziļākām tieksmēm.
Avoti: KV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ikdienā sabiedrībā parasti novērojami šo abu īstenuma modu sajaukumi.
- Tas ir neīstenums kā ne pilnīgs īstenums.
- Pirmā un otrā gotu paaudze skatās aizdomīgi uz jauno paaudzi, apšaubot to īstenumu un nepatikšanu pakļauties sabiedrībai.
- Kā skaidro Veselības inspekcija, farmaceitiem ir tiesības neizsniegt medikamentus, ja viņam rodas aizdomas par recepšu veidlapu īstenumu.
- Telpa, kurā dzimis Padma Sambava, ir tantriskā telpa, tajā nav spēkā atšķirība starp fantāziju un īstenumu, gudrību un veselo saprātu.