īdzīgums
īdzīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | īdzīgums | īdzīgumi |
| Ģen. | īdzīguma | īdzīgumu |
| Dat. | īdzīgumam | īdzīgumiem |
| Akuz. | īdzīgumu | īdzīgumus |
| Lok. | īdzīgumā | īdzīgumos |
Vispārināta īpašība → īdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; īdzība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Likās, ka līdz ar gadu nastu mūžīgais strīdnieks nometis gan īdzīgumu, gan visas pārējās kaites un nelabumus.
- Kādi ir īdzīguma un sapīkuma cēloņi un mēģinājumi to pārvarēt mūsdienu masas sabiedrībā?