Īsida
Īsida novecojis
Senēģiptiešu auglības, vēlāk arī mēness dieviete.
Avoti: SV33
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Īsidas kults galvenokārt izpaudās kā koķetēšana un nespēja līdzi laikam sacensties ar jaunajām reliģijām.
- Apuleja ( ap 124–ap 170 pēc Kr.) darbā Zelta ēzelis ir raksturota šāda modīga Īsidas pielūgšana.
- To Īsida vēlāk izgatavo no zelta - zelts ir Gara Gaismas - matēriju ( varš) radošās Saules simbols.
- Lai atjaunotu Āsari un augšāmceltu viņu no mirušajiem, Īsida, gaužas asaras liedama, pārstaigā zemi un savāc Āsara mirstīgās atliekas, izņemot vienu - vīrišķo orgānu, kuru ir aprijusi rijīga zivs ( to nosauc Āsara vārdā).
- Īsida ir Tīrā ( šķīstā, nevainīgā) visa Dzīvā, Cilvēku un Dievu - Dabas Māte, sava vīra Saules Dieva Āsara māte - māsa - sieva, kuru baznīca vēlāk pieņēma par savu Dievmāti Mariju, tāpat kā Trīsvienīgo Sauli par savu Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara trīsvienību.