ģervelis
ģervelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ģervelis | ģerveļi |
| Ģen. | ģerveļa | ģerveļu |
| Dat. | ģervelim | ģerveļiem |
| Akuz. | ģerveli | ģerveļus |
| Lok. | ģervelī | ģerveļos |
1.Kāds, kam aizsmakusi balss.
2.Kāds, kas daudz pļāpā, nemierīgs cilvēks.
Avoti: KV