ģenerālkauja
ģenerālkauja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; joma: militārās zinātnesLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ģenerālkauja | ģenerālkaujas |
| Ģen. | ģenerālkaujas | ģenerālkauju |
| Dat. | ģenerālkaujai | ģenerālkaujām |
| Akuz. | ģenerālkauju | ģenerālkaujas |
| Lok. | ģenerālkaujā | ģenerālkaujās |
Karojošo valstu galveno bruņoto spēku kauja, kas izšķiroši ietekmē karagājiena vai kara rezultātus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad Napoleons iebrūk Krievijā, tieši Bernadots ir pirmais, kurš krievu diplomātiem saka: “ Neizvērsiet ģenerālkauju, ieviliniet Napoleonu dziļāk Krievijā!”
- Līdz 20. gadsimtam lielākoties kara liktenis tika izšķirts ģenerālkaujās, kurām bija raksturīga praktiski visa karaspēka koncentrēšana izšķirošajām kaujām, kaujasdarbība parasti notika ierobežotā teritorijā un salīdzinoši īsā laika posmā — dienās, nedēļās.
- Sakarā ar Daugavmalas tirgus nojaukšanu 1930. gada rudenī pilsētas darbinieki gatavojās „ ģenerālkaujai” ar žurkām un ar „ moderniem kara līdzekļiem” to sāka 10. novembrī, bet beidza 15. novembrī, atrādot lasītājiem „ kara” fotogrāfiju, un pavēstot, ka vienas žurkas iznīcināšana pilsētai izmaksāja vienu latu.
- Pietuvojoties Breitelfeldas ciemam viņa armija ierīkoja nometni, pirms dot ģenerālkauju Hābsburgu armijai.
- Pēteris I savukārt deva pavēli zviedrus neprovocēt uz ģenerālkauju, jo uzskatīja, ka krievu armija nav tam gatava.