ētoss
Lietojuma biežums :
ētoss
etoss novecojis
1.Morāles normu, principu un ideālu kopums, kas ir pamatā sabiedrības tikumiskajai pārliecībai un virza indivīdu darbību; iedzimtais tikums.
1.1.vēsturisks Senajā Grieķijā tā sauca individualitātes rakstura stabilo, noturīgo tikumisko īpašību kopumu, vēlāk to attiecināja arī uz lielākām kopībām.
Avoti: SV99, PP, PL
Korpusa piemēri