ēteris
ēteris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: ķīmijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ēteris | ēteri |
| Ģen. | ētera | ēteru |
| Dat. | ēterim | ēteriem |
| Akuz. | ēteri | ēterus |
| Lok. | ēterī | ēteros |
1.Organisks savienojums, kurā divi ogļūdeņražu radikāļi saistīti ar skābekļa atomu.
2.Narkozes vajadzībām īpaši attīrīts etilēteris – bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku; dietilēteris.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā polimerizācijas reakcijas iniciators tiek izmantots bora trifluorīds vai tā ēteris.
- Dubļu „ gonkās” ir vai nu ēteris, vai benzīns.
- Ūdenī šķīst ierobežoti; labāk šķīst spirtā, ēterī, etiķskābē.
- Ciete nešķīst ne vien ūdenī, bet arī spirtā un ēterī.
- Dzelzs trihlorīds šķīst arī spirtā, glicerīnā, ēterī, acetonā.