ēstgriba
ēstgriba sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ēstgriba | ēstgribas |
| Ģen. | ēstgribas | ēstgribu |
| Dat. | ēstgribai | ēstgribām |
| Akuz. | ēstgribu | ēstgribas |
| Lok. | ēstgribā | ēstgribās |
Izsalkuma sajūta, vēlēšanās ēst.
Stabili vārdu savienojumiLabu apetīti!; Labu ēstgribu!
- Labu apetīti!; Labu ēstgribu! — novēlējums ēdējiem
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- kam slikta ēstgriba)' ( L KŽ III 418).
- Pirmais ēdiens – zupa – veicina ēstgribu un gremošanas sulu izdali.
- Piedalīšanās virtuves darbos stiprina bērna pašapziņu un arī rosina viņa ēstgribu.
- Toties ēstgriba, dauzoties tādā siltā vakarā, — kā vilkiem.
- Vai divu miljonu un vēl mazliet, kā čukstēja pamodusies ēstgriba.