ērbēģis
ērbēģis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ērbēģis | ērbēģi |
| Ģen. | ērbēģa | ērbēģu |
| Dat. | ērbēģim | ērbēģiem |
| Akuz. | ērbēģi | ērbēģus |
| Lok. | ērbēģī | ērbēģos |
Dzīvojamā māja.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tiks celts jauns, glauns latvju ērbēģis.
- gadā , ceļot Gaujienas jauno ērbēģi pamanījuši , ka ērbēģis pagāzies uz vienu pusi
- gadā , ceļot Gaujienas jauno ērbēģi , pamanījuši , ka ērbēģis sagāzies uz vienu pusi
- 1819. gadā , ceļot Gaujienas jauno ērbēģi , pamanījuši , ka ērbēģis sagāzies uz vienu pusi
- Citam mājas kungam bija akmenū ērbēģis uztaisīts , citam atkal koka būdiņa no veciem ecēkšu zariem , citam bija sēta riņķī apkārt aptaisīta