ēršķēzis
ēršķēzis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ēršķēzis | ēršķēži |
| Ģen. | ēršķēža | ēršķēžu |
| Dat. | ēršķēzim | ēršķēžiem |
| Akuz. | ēršķēzi | ēršķēžus |
| Lok. | ēršķēzī | ēršķēžos |
Augs, kam ir asas lapu pielapes vai vasas pārveidnes; dzelksnis.
Avoti: KiV