ēnoties
ēnoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ēnojos | ēnojamies | ēnojos | ēnojāmies | ēnošos | ēnosimies |
| 2. pers. | ēnojies | ēnojaties | ēnojies | ēnojāties | ēnosies | ēnosieties, ēnosities |
| 3. pers. | ēnojas | ēnojās | ēnosies | |||
Pavēles izteiksme: ēnojies (vsk. 2. pers.), ēnojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ēnojoties (tag.), ēnošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ēnotos
Vajadzības izteiksme: jāēnojas
1.Veidot ēnu (2).
2.Izdalīties, būt redzamam uz gaiša fona (piemēram, par tumšu priekšmetu, figūru).
3.apvidvārds Rēgoties, spokoties.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Divas sejas tuvu viena pie otras ēnojās sudrabā kaltā spogulī.
- Niknums, nežēlība, saspringums šūpojas virs galvas, ēnojas dēļu spraugās.
- Aiz šiem vīriem un sievām ēnojas viņu sendievu sejas un tēli, kas redzēti muzejos, tempļu drupās un grāmatās.
- Kāpēc man šeit neskaidri ēnojas izplūduši tēli – skrienot, bēgot, slēpjoties, gaisā it kā apklusušu šāvienu izdzisušās atbalsis?
- Pēcpusdienas saulē šeit neatspīd ne jaunuma spožums un krāsainība, ne ēnojas senatnīgas laika rievas mūros vai ielu asfaltā, vai paaudžu paaudzēm nostaigātos sliekšņos.