čurkstoņa
Lietojuma biežums :
čurkstoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | čurkstoņa | čurkstoņas |
| Ģen. | čurkstoņas | čurkstoņu |
| Dat. | čurkstoņai | čurkstoņām |
| Akuz. | čurkstoņu | čurkstoņas |
| Lok. | čurkstoņā | čurkstoņās |
1.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → čurkstēt1.
2.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → čurkstēt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vīna glāžu ēnās Tu izstiepies kā pazemes tunelis un ietinies ūdenskrituma čurkstoņā.
- Varēja sadzirdēt pat apcepuma garoziņas čurkstoņu.
- Čurkstoņa un šņākoņa virtuvē pieklusa.
- Viņš beidzot sēž siltā virtuvē, skatās, kā plīts durvju spraudziņā lēkā uguns liesmiņas, un klausās čurkstoņā, kāda rodas, kad karstā pannā ieslidina rauga pankūku mīklu.
- Tāpēc Ārons Gordons klausījās, kā viņa viesi reizēm itin kā apņemot melna dusmu migla un no nākamajiem brīžiem tas neko neatceroties, bet pēcāk izrādās, ka tikmēr viņš esot piekāvis kalpu, sasitis traukus, trokšņojis, lamājies, kādu dauzījis ar spieķi; un kā viņš reizēm jūtot, ka visi uz viņu skatās – garāmgājēji ielās, tirgotāji laukumos, bērni autiņos, svētie gleznās un pat priekšmeti, pat koki, to lapas – gluži kā acis, un arī sienas, slēģi, bruģakmeņi zem kājām, lietus peļķes – un visi tie skatieni vēlē viņam ļaunu vai vismaz redz, kā viņu kaut kas apdraud, taču izsmējīgi klusē; bet citreiz atkal viņš, taisni otrādi, dzirdot balsis, dzirdot pat visniecīgākās skaņas – kā prusaks rībina kājas pret sienu, kā stūros skaļi pland zirnekļtīkli, bet peles pagrabos stampājas kā ziloņi, un ielas runcis slāj tā, it kā pēdas tam būtu apkaltas tūkstoš pudu smagiem pakaviem, un jebkura čurkstoņa, šalkoņa, urdzēšana viņam satek kopā vārdu straumēs, biedējošos čukstos, kas nemitīgi pieņemas skaļumā, līdz pāraug rēcošā elles korī, bet visdīvainākais esot tas, ka šodien viņš nepazinis pats savu atspīdumu spogulī, jo viņam pretī skatījies kaut kāds ņirdzīgs svešinieks, kas arī vēlē ļaunu, un viņš esot pārliecināts, ka tas spoguļa atspulgs īstenībā esot valdījis pār viņu, vadījis kā gadatirgus ķiparu,