čumēt
čumēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; parasti konstrukcijā: vārdu savienojums "čumēt un mudžēt"Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | čumu | čumam | čumēju | čumējām | čumēšu | čumēsim |
| 2. pers. | čumi | čumat | čumēji | čumējāt | čumēsi | čumēsiet, čumēsit |
| 3. pers. | čum | čumēja | čumēs | |||
Pavēles izteiksme: čumi (vsk. 2. pers.), čumiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: čumot (tag.), čumēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: čumētu
Vajadzības izteiksme: jāčum
1.Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt, mudžēt.
1.1.sarunvaloda Būt izplatītam, bieži sastopamam (kur).
2.Būt pārpilnam ar sīkiem, kustīgiem dzīvniekiem.
2.1.sarunvaloda Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atšķirībā no valstīm, kur pilsētu laukumos baloži čum un mudž,
- kur čum un mudž bruņurupuči un visādas zivtiņas, arī piranjas.
- Pludmale čumēja un mudžēja ar pēc saules un jūras peldes izslāpušajiem.
- Piķis, ka čum, bet suņus laikam speciāli nebaro ...
- Anna, mīļā sirds, bet lancetnieka parādīšanās liecina, ka dīķī čum un mudž no bezmugurkaulniekiem, kuriem ass skelets bijusi horda.